Pabalsta saņēmēji

PSRS čempions 1967., 1968., Tautu spartakiādes čempions 1967.g. Olimpiskajās spēlēs 7. - 11.vieta 1968.g.

1980.g. OS 2.vieta

OS II vieta 1980.g. PČ 2.vieta 1979.g. PSRS čempions 1979.g. 1980.g.

Eiropas čempione 1963., 1964., 1965., 1967.g., bronzas medaļa 1966.g., PSRS čempione 4 reizes, Tautu spartakiādes čempione, FISA sieviešu komisijas locekle 1971. - 1990.g., LOK viceprezidente 1989. - 1992.g., LOA pirmā prezidente 1989. - 1992.g.

Latvijas izlašu galvenā trenere airēšanā, veica organizatorisko darbu augstu rezultātu sasniegšanai izlases komandām un atsevišķiem sportistiem

Eiropas čempione 1963., 1964., 1965.g., PSRS čempione 3 reizes, Tautu spartakiādes čempione

Pasaules čempionātu dalībniece, 1975.g. sudrabs, 1974.g. bronza

Pasaules čempionātu dalībniece, 1975.g. sudrabs, 1974.g. bronza

PSRS čempionātos no 1956. - 1967.g. sudraba medaļas 6 reizes, bronzas medaļas 3 reizes. Starptaustiskās sacensībās 1960.g. 2.vieta

Pasaules čempione 1984., Eiropas čempione 1984., pasaules kausa ieguvēja 1985., otrās grupas invalīde

Pasaules čempione 1969.g., sudraba medaļa 1967.g., Olimpiskajās spēlēs 5.vieta 1500m 1968.g.

TTT m/komandas un Latvijas jaunatnes komandas treneris. Stāžs basketbolā 47 g.

Eiropas kauss 5 reizes, PSRS čempione 4 reizes, sudraba medaļa 1974.g.

3x Eiropas kauss, 7x PSRS  čemp., 2x Tautu spartakiādes čemp.

Eiropas kauss 3 reizes, PSRS čempione 3 reizes

TTT meistarkomanda; Eiropas kauss 2 reizes; PSRS čempione 5 reizes; Tautu spartakiāde 2 reizes; 3.grupas invalīde.

Eiropas čempionvienību kass 2 reizes, Eiropas kauss 1987.g. PSRS čempione 4 reizes

Eiropas junioru čempione 1969.g. Eiropas kauss 7 reizes, PSRS čempione 6 reizes, Tautu spart. čempione 2 reizes

Eiropas kauss 7 reizes, PSRS čempione 8 reizes, Tautu spartakiādes čempione 2 reizes

Eiropas kauss 2x, PSRS čempione 7x, sudraba medaļa 2x, bronzas medaļa 1x, Tautu spartakiādes čempione 2x

Iulijaka Semjonova: Olimpiskā čempione 1976., 1980., pasaules čempione 1971., 1975., 1983., Eiropas čempione 10 reizes, Eiropas kauss 13 reizes, PSRS čempione 15 reizes, Tautu spartakiādes čempione 4 reizes.

Uzņemta Pasaules basketbola slavas zālē 1993.g: (Springfīlda, ASV), Pasaules sieviešu basketbola slavas zālē 1999.g. (Noksvila, ASV),. FIBA slavas zālē 2007.g (Madride, Spānija). LOK Goda locekle.

TTT meistarkomanda; Eiropas kauss 2 reizes; PSRS čempione 3 reizes; Tautas spartakiādes čempione 1 reizi.

Eiropas kauss 10 reizes, PSRS čempione 13 reizes, Tautu spart. čempione 3 reizes

TTT meistarkomanda; Eiropas kauss 2 reizes; PSRS čempione 4 reizes

PSRS čempionāta bronzas medaļa 1966.,
Latvijas izlases komandas spēlētājs. V.Valtera treneris, ASK vec.treneris 1971.-1988.g., TTT treneris, vec.treneris 1989.-1994.g. Latvijas U-22 vīriešu izlases vec.treneris, vairākkārt Latvijas vīriešu izlases treneris 1994.-1999.g.

TTT meistarkomanda, Eiropas kauss 3 reizes, PSRS čempione 3 reizes, tautu spartakiādes čempione 2 reizes

Eiropas kauss 8 reizes, PSRS čempione 7 reizes, Tautu spart. čempione 2 reizes

Eiropas kauss 3x, PSRS čempione 3x, sudraba medaļa 1x, Tautu spartakiādes čempione 1x

TTT jun. komandas galv. treneris, PSRS junioru čempiones 1977., 1978., 1983., sagatavotas 18 spēlētājas TTT komandai
TTT m/komandas trenera asistents 1982.-1987.g., TTT m/komandas galv. treneris 1988.—2000.g., Latvijas sieviešu izlases treneris 1991.-1995.g.

Eiropas kauss 6 reizes. PSRS čempione 8 reizes

TTT meistarkomanda, Eiropas kauss 2 reizes, PSRS čempione 6 reizes, tautu spartakiādes čempione 2 reizes

Eiropas kauss 3 reizes, PSRS čempione 6 reizes, Tautu spart. čempione 3 reizes

Pasaules čempione 1959., 1964., 1967.,pasaules labākā centra spēlētāja 1964.g., Eiropas čempione 5 reizes, Eiropas kauss 11 reizes, PSRS čempione 12 reizes, Tautu spartakiādes čempione 3 reizes

Eiropas kauss 1959., 1960., PSRS čemp. 1957., 1958., sudraba medaļas 1962., 1964., bronzas medaļas 1959., 1961.g.

Eiropas kauss 7 reizes, PSRS čempione 7 reizes, Tautu spart. čempione 2 reizes

Eiropas kauss 6 reizes, PSRS čempione 6 reizes, Tautu spartakiādes čempione

TTT meistarkomanda, Eiropas kauss 2 reizes, PSRS čempione 5 reizes, tautu spartakiādes čempione 2 reizes

Pasaules čempione 1959., Eiropas čempione 1960.g., sudraba medaļa 1958.g., Eiropas kauss 5 reizes, PSRS čempione 5 reizes, Tautu spart. čempione 2 reizes

Eiropas kauss 11 reizes, PSRS čempione 13 reizes, sudraba medaļa 1 reizi, Tautu spartakiādes čempione 3 reizes

Eiropas kauss 3 reizes, PSRS čempione 3 reizes, Tautu spart. čempione 1 reizi

Olimpiskais čempions 1988.gada Seulas olimpiskajās spēlēs

4x Eiropas kauss, 6x PSRS čemp., 2x Tautu spartakiādes čemp.

Eiropas kauss 4x, Eiropas junioru čempione 1973.gadā, PSRS čempione 4x

Eiropas čempions 1963.g., PSRS čempionātos 2 reizes  bronzas medaļas

Treneris biatlonā no 1962.-1987. gadam. Trīskārtējā pasaules junioru čempiona J.Čaura treneris. Latvijas Biatlona federācijas ģenerālsekretārs no 1986.-2003.gadam. Darbs sporta pārvaldē 20gadi.

Treneris O.Maļuhinam (OS Nagano 2x 6.vieta,
Pasaules čempionātos 4.,5., un 6.vietas,
Pasaules kausu etapi 1x 1.vieta, 1x 3.vieta)

PSRS izlases treneris Latvijā, Latvijas izlases treneris Olimpiskajās spēlēs 1992.,1994.g.

Treneris. Labākie audzēņi: I.Bricis, O.Maļuhins, J.Nākums, G.Upenieks

Olimpiskais čempions 2008.gada Pekinas un 2012.gada Londonas Olimpiskajās spēlēs, Zelta medaļas Pasaules čempionātos 2008.g, 2009.g.

5.vieta 1988.g. Kalgari Olimpiskajās spēlēs, pieckārtējs PSRS čempions (1986.-1990.g.)

OS bronzas medaļa 1988.gadā (četrinieks)

OS bronzas medaļa 1988.gadā

1988.gada OS zelta medaļa

5.vieta 1988.g. Kalgari Olimpiskajās spēlēs, 6.vieta 1984.g. Sarajevas Olimpiskajās spēlēs, EČ 1990.gadā 3.vieta

LPSR nopelniem bagātais treneris. Treneris Ķipuram, Prūsim, treneris 2 Olimpiskajās spēlēs

Treneris I.Samušonokam (OS II vieta 2000.g.), treneris A.Zvirbulim (OS 9.vieta, PČ 5.vieta), treneris L.Skujiņai (PČ 3.vieta, EČ junioriem čempione)

OS - 1980.g. 1.vieta "Star" klasē; PČ - vairākkārtējas godalgotas vietas "Start" un "Soling" klasē; Divkārtējs pasaules kausa ieguvējs "Star" un "Soling" klasē.

Olimpiskā čempiona OS-80 A.Muzičenko treneris, OS-1992 un OS-2000 Latvijas komandas treneris burāšanā

PSRS čempions 1971.,1973.,1974.g., septiņu starptautisku turnīru uzvarētājs klasiskajā cīņā. PSRS izlases dalībnieks

PSRS čempionāts 3 reizes 2.vieta, 1 reize 3.vieta; Eiropas čempionāta dalībnieks

Eiropas čempionātā sudraba medaļa 1975., PSRS čempionātā bronzas medaļa 1974., tautu spartakiādēs 5. un 3.vieta

OS bronzas medaļa 1980.gadā

OS bronza 2000.g.

Treneris A.Jackevičam (OS 1980.g. 3.vieta,
PČ 1976.gadā, EČ 4 reizes.)

IHF tiesnesis Olimpiskajās spēlēs 1976., 1980., 6 pasaules čempionātos, Eiropas kausu spēles tiesājis 15 gadus, PSRS čempionātus 24 gadus. LOK Goda loceklis

"Daugavas" meistarkomandas treneris 1962.-1974. gadam, PSRS čempionātā 3.vieta 1967.gadā. RPI/RTU sporta katedras vadītājs 28 gadus. Tiesnesis un galvenais tiesnesis PSRS čempionātu 16 posmos, Maskavas OS tiesnešu kolēģijas loceklis, EHF spēļu inspektors Eiropas jaunatnes, junioru un pasaules junioru čempionātos, Eiropas kausu un čempionātu kvalifikācijas spēlēs (96 spēles)

OS-80 sudraba medaļa, pasaules un Eiropas čempions 3x

OS zelta medaļa 1988.gadā

„Daugava” un „Dinamo” m/komandu spēlētājs 1956.-1971.g., Latvijas izlasē 16 gadus. No 1973.g. hokeja sporta skolas direktors

PSRS čempionāta augstākā līga 1973.g.-1974.g., PSRS tautu spartakiāde 1966.g.“Dinamo” spēlētājs 1964-1967; 1967-1974.g.

4.vieta PSRS čempionātā. Latvijas izlases treneris.

Olimpiskā čempione 1980.g., pasaules čempione 1978., 1980.g., Eiropas čempione 1976.g., bronzas medaļa 1978.g., PSRS čempione 2 reizes, Tautu spartakiādes čempione 1978.g.

PSRS čempionāta sudraba medaļa un PSRS kauss 1974.g., divnieku ekipāžām. Gatavojis startiem Latvijas sportistu kamanas piecās Olimpiskajās spēlēs

PČ - 1978.g., EČ - bronza

OS zelts 1988.g. OS sudrabs 1992.g. OS sudrabs 1996.g.

OS -1980.g. 7.vieta, Pasaules čempions 4 reizes, PSRS čempions 12.reizes

Latvijas izlases vecākais treneris 1984.g.-1990.g.; 1996.g.-2009.g. Audzēkņi: J.Rubļevska (OS 2004.g. 2.vieta, PČ 2000.g., 2005.g. 3.vieta, Pasaules kausa fināls 2000.g., 2004.g. 2.vieta, 2005.g. 3.vieta);

PSRS čempions komandām 1970., 1972., 1973.gads. Tautu spartakiādes 1967.g. III vieta, 1972.g. III vieta Latvijas komandā. Treneris E.Rubļevskai 1992.g-1996.g. (Atēnu OS II)

OS sudrabs 2004.g.

PSRS čempione 2 reizes, sudraba medaļas 4 reizes, bronzas medaļas 4 reizes . Latvijas motošosejas komandas vecākā trenere 1980.-1990.g.

Starptautiskās motosporta federācijas (FIM) zelta un sudraba medaļas daudzdienu sacensībās, PSRS čempions motokrosā 3x, 2.vieta 1x

PSRS čempione 4x un 1x 3.vieta motokrosā, PSRS čempione 1x šosejā un 1x moto daudzcīņā

OS 1980.gadā divas sudraba medaļas, bronzas medaļa. PČ 1978.gadā 2.vieta.

Latvijas Peldēšanas federācijas ilggadējs prezidents (goda prezidents); Latvijas peldēšanas sporta sacensību organizators.

Bronzas medaļa 2012.gada Londonas Olimpiskajās spēlēs, 9.vietas 2008.gada Pekinas Olimpiskajās spēlēs, 4.vieta 2021.gada Tokijas Olimpiskajās spēlēs, EČ zelts 2024.gadā

Bronzas medaļa 2012.gada Londonas Olimpiskajās spēlēs, EČ zelts 2015.gadā, sudrabs 2013.gadā

Olimpiskajās spēlēs sudraba medaļa 1964.g,, piedalījies 3 Olimpiskajās spēlēs, PSRS čempions 12 reizes, pasaules rekordists

Četru Miera velobraucienu dalībnieks, Miera velobrauciena uzvarētājs 1971.g. Starptautisku sacensību dalībnieks un uzvarētājs 1966.-1975.g.

PSRS čempions trekā sprintā-tandēmā, sudraba medaļas 4 reizes, bronzas medaļa 1 reizi 1962., PSRS kausa izcīņā 1.vieta 6 reizes trekā sprintā-tandēmā un komandu izslēgšanas braucienā 1960.g.

Trenera sasniegumi: Latvijas izlases treneris OS (2000.g., 2012.g. 2016.g.) EČ 5 medaļas, Tour de France 2 vieta; Giro d`Italia 2, 3 vietas (1993.g.-1994.g. P.Ugrjumovs); PSRS čempioni - P.Ugrjumovs, A.Aleksandrovs

Treneris D.Ozolam, R.Belohvoščikam, K.Eisakam, A.Ansonam. Vadījis Latvijas izlasi EČ šosejas riteņbraukšanā 1995.g.-2004.g. Latvijas Riteņbraukšanas federācijas izpilddirektors.

Pasaules čempione 1964.g., PSRS čempionātos visa kaluma medaļas 12 reizes

Olimpiskās spēles: 1988.g., 1992.g.,  1996.g.,2000.g. 2004.g.,2008.g.
(Bronza D.Ozols) Dalība 11 PČ (zelts R.Vanšteins)un 12 EČ

Latvijas izlases treneris daudzdienu komandai velosportā. Labākie audzēkņi – Latvijas un PSRS izlases dalībnieki V.Ribakovs, R.Kalnenieks (Miera velobrauciena uzvarētājs), F.Kučinskis, I.Eiduks

PSRS čempions trekā 1960.g., sudraba medaļas 3 reizes

OS bronza 1992.g.

Treneris A.Ķiksim Olimpiskās spēles 1996.g. 8vieta, PČ 1998.gadā 2.vieta 1998.gadā

BMX sporta veida aizsācējs Latvijā. Labākie audzēkņi velosportā Arvis Piziks, Ainārs Ķiksis. 22 gadu laikā BMX sportisti izcīnījuši - 6 EČ, 4 PČ titulus, 16 EČ titulus Chalenge klasē un OS zelta medaļu. Apbalvots ar Atzinības krustu.

Pasaules čempione 1974.g., Eiropas čempione 6 reizes

Olimpiskais čempions 1988., olimpiskā sudraba medaļa 1992., astoņu Olimpisko spēļu dalībnieks, pasaules čempions 11 reizes, Eiropas čempions 10 reizes, pasaules rekordists

Latvijas izlases treneris no 1986.g.-2004.g., Olimpisko spēļu dalībnieks 1992.g.-2004.g. Afanasija Kuzmina treneris

OS - 6.vieta 1996.g., pasaules kauss 1.vieta

Pasaules čempions 1966.g., LOK prezidents 1988.- 2004.g.

PČ 78.gads - 1.vieta, EČ 78.gads - 1.vieta

Pasaules kausa ieguvēja 1977.g., pasaules čempione 1978.g., Eiropas čempione 1978., 1979.g., PSRS čempione 1975.g., PSRS kauss 1977., 1978., 1979.g.

Vieglatlēte, Latvijas čempione šķēpa mešanā, DR sporta skolas direktore, LŠK prezidente, LOSF dibinātāja

IZM Sporta pārvaldes Informācijas centra vadītāja;  
IZM Sporta departamenta direktore; Latvijas Sporta muzeja direktore.

FKSK galvenais treneris, nodaļas vadītājs pārvaldes priekšnieks 1962. - 1969.g., FKSK priekšsēdētājs, Valsts FKSK priekšsēdētājs 1980. - 1990.g..

LOK ģenerālsekretārs 1988.g.-2004.g.
LOK prezidents 2004.g.-2020.g.
Latvijas BMX federācijas prezidents 1988.g.-2005.g

20 gadi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors, 40 gadi Latvijas Basketbola savienības loceklis, vairākus gadus bijis Latvijas Olimpiskās akadēmijas prezidents.

Ģenerālsekretārs kopš 1984.gada

Septiņkārtējs Latvijas čempions, PSRS kausa izcīņa 2 reizes 2.vieta, Tautu spartikiāde 1971.g. 2.vieta

Pasaules čempions 1970.g,, Eiropas čempions 1970., 1971.g. PSRS čempions 7 reizes, Tautu spartakiādes čempions, pasaules rekordi 10 reizes, Eiropas rekordi 10 reizes

Vimbldona 1/8 fināls - 1971, Vimbldona 1/4 finālsv juniori - 1969 4x Eiropas čemp., 1x Universiādes čemp., 5x PSRS čemp.dāmu dubultspēlē, OS-68 paraugdemon.1.v. jauktajā dubultspēlē

PSRS čempione šosejā komandām 1968., 1969., sudraba medaļas šosejā un trekā 6 reizes, bronzas medaļas šosejā un trekā 7 reizes

Trenere S.Olijaram (OS 2004.g. 5vietas, OS 2000.g. – 11 vietas, PČ 1998.gadā, EČ 2006.g.) trenere A.Gribuste (EČ 3 vieta)

Tāllēkšana, pieccīņa: XIX Olimpisko spēļu dalībniece 1968.g., PSRS Tautu spartakiāde 1967.g.

Soļošana: OS sudrabs 2000.g.

Olimpiskā čempione 1960.g., trīskārtēja pasaules rekordiste, Eiropas čempione 1962.g., Universiādes čempione 1959.g., PSRS čempione 5 reizes

OS zelta medaļa 1980.g. Pasaules čempionāts 3.vieta Pasaules kauss 1.vieta

Kārtslēkšana: Eiropas čempionāts II vieta 1983.g. PSRS čempions 1987.g.

Eiropas čempionātā bronzas medaļa 800m 1958., PSRS čempionātos sudraba medaļa 1959., bronzas medaļas 1956., 1957., 1958.g.

Pasaules rekords 4x100m stafetē 1949.g.
PSRS čempione 4x200m stafetē un bronzas medaļa 60m skrējienā 1952.g.

Olimpiādes spēles (1968.g.) - 14.vieta, 2x sudrabs PSRS, 1x PSRS kausa ieguvējs, divkārtējs Latvijas rekordists

Šķēpmešana: OS sudrabs 2004.g.

Vieglatlētikas treneris sporta centrā "Daugavas stadions", sporta skolā "Arkādija", Latvijas Nacionālajā sporta skolā. Sagatavojis vai piedalījies četru olimpiešu - J.Tone, I.Lūse, J.Leiteis, J.Karlivāns un ciru sportistu sagatavošanā. Ilgus gadus Latvijas vieglatlētu izlases treneris.

Olimpiskā čempiona D.Kūlas treneris. Audzēkņi - OS dalībnieki - Ē.Rags, L.Grīva, M.Grīva

Olimpiskā bronzas medaļa 1976.g. 4x400m stafetē. pasaules rekords 4x440 jardu stafetē 1976.g., Eiropas čempione 4x2 apļu stafetē telpās un bronzas medaļa 400m skrējienā telpas 1975.g.

Treneris. Labākā audzēkne A.Stukāne – pasaules kauss 1979.g.

Divkārtēja Latvijas čempione, trīskārtēja PSRS čempione

Eiropas čempione 1975., bronzas medaļa 1974., PSRS čempione 2 reizes, pasaules rekordiste 4x400 m skrējienā

Treneris soļotājam A.Fadejevam 2000.g. OS Sidnejā 2.vieta; 1998.g. EČ 2.vieta

Latvijas rekordists diska mešanā. 2.grupas invalīds. Treneris vieglatlētiem: J.Bojāram, S.Baikovai, S.Skruļam

Pasaules Universiādes čempions 1973.g., PSRS vicečempions 3 reizes

Olimpiādes spēles (1964.g.) - 14.vieta, 2x PSRS čemp., 3x sudrabs PSRS, Tautu spartakiādes čempions, 11x Latvijas rekordists

OS zelts 2000.g.

PSRS čempione mākslas vingrošanā 1x, sudraba medaļa 1x, Latvijas Vingrošanas federācijas ģenerālsekretāre. Audzēkņi - I.Vihrovs, J.Saproņenko. 2.grupas invalīde

OS sudrabs 2004.g

Tautas spartikiāde 5.vieta, PČ - 6.vieta, EČ - 2.vieta. Universiāde Zagrebā - 2.vieta. PSRS izlases kapteine.

Eiropas junioru čempione - 2x, 1973.g., 1975.g., sudrabs pasaules kausā, PSRS junioru čempione, Latvijas Republikas čempione

Olimpiskais čempions 1964., 1968.g., pasaules čempions 1960., 1962.g., Eiropas čempions 1967., bronza 1963.g.

Pasaules kausa ieguvējs 1x, Eiropas kausa ieguvējs 3x, Universiādes čempions, Eiropas junioru čempions, PSRS čempions 1x, 2.vieta 3x, 3.vieta 1x

Pasaules čempionāta sudraba medaļa 1974., Eiropas junioru čempione 1972.g.

PSRS čempionātos sudraba medaļas 3 reizes, bronzas medaļas 2 reizes, Latvijas izlases spēlētājs, PSRS čempionātu 10 labāko tiesnešu skaitā 1963.-1972.g.

Treneris, labākās audzēknes I.Mežiņa, I.Bačilova, A.Vīksne, V.Bērziņa, L.Pogodina, M.Stūrmane

OS sudraba medaļa 1988.gadā

Eiropas čempione 1973., Eiropas junioru čempione 1971., Latvijas izlase tautu spartakiādē 5.vieta

Pasaules čempione 1960.g., sudraba medaļa 1962.g., Universiādes čempione 1954.g., PSRS izlasē 8 gadus

Starptautiskās kategorijas tiesnesis, Tiesājis Olimpiskajās spēlēs 1980.g., Pasaules un Eiropas čempionātu spēles, Eiropas čempionu kausu spēles

Olimpiskajās spēlēs sudraba medaļa 1964.g., PSRS izlasē 1963.-1966.g. Latvijas izlasē 1962.-1973.g.

Pasaules čempione 1952.g., Eiropas čempione 1958.g., Universiādes čempione, PSRS izlases komandas spēlētāja 1952.-1959.g., Latvijas izlasē no 1949.-1961.g.

Olimpiskais čempions 1980.g. (Maskava), Olimpiskā sudraba medaļa 1976.g. (Monreāla); pasaules čempions 2x, Eiropas čempions 3x.

Pasaules čempionātā sudraba medaļa 1978., Eiropas čempione 1977.g.

PSRS čempionātu daudzkārtējs sudraba un bronzas medaļu ieguvējs